Darba speka loma uznemejdarbiba

pusslodzi. ??d? situ?cij? firm? rad?sies kadru probl?mas. T?pat notiks

situ?cij?, kad vairums darbinie?u vienlaic?gi atrodas dekr?ta atva?in?jum?.

Firmas sekm?gai darb?bai ir b?tiski sabalans?t darbinieku vecumu un

dzimumu.

K? zin?ms, v?rie?iem piem?t liel?ks fizisks sp?ks un iztur?ba, vi?u

organisms maz?k pak?auts nelabv?l?gas vides ietekmei. T?p?c tas j??em v?r?

form?jot cehus (sevi??i – karstos!), iecirk?us, brig?des u.tml. V?rie?i

parasti ir uz??m?g?ki, ?tr?k pie?em l?mumus. Tas nepiecie?ams, str?d?jot

da??du l?me?u vad?t?ju amatos ar liel?ku vai maz?ku padoto skaitu, pie tam

– da??d?s nozar?s.

Sievietes ir akur?t?kas, uzman?g?kas, r?p?g?kas, kas ir svar?gi

speci?listu (ar? galveno un vado?o) darb?.

T?d?j?di kop?jas iez?mes sievie?u un v?rie?u izmanto?anai da??dos,

teiksim, apar?ta darbos ir ??das:

- v?rie?iem viegl?k padodas darbs ar padotajiem (direktori - cehu,

iecirk?u, mai?u priek?nieki, meistari u.c.);

- sievietes sevi lieliski ir par?d?ju?as k? noda?u, dienestu, biroju,

sektoru, grupu vad?t?jas un ar? – t? saucam?s ierindas

speci?listes.

Laborantu, norm?t?ju, dispe?eru, tehni?u, kontrolieru vid? ir

izplat?ts sievie?u darbs, v?rie?u vi?u vid? ir tikai 15%.

Ra?o?anas organizatori, s?kot no meistara, - t? ir v?ri??a profesija,

kur? sievietes sast?da 30% un maz?k.

N?ko?ais ar person?lu saist?ts b?tisks jaut?jums ir darbinieku

kompetence. Darbiniekiem ar l?dz?gu orient?ciju un prasmi nevajadz?tu

atrasties promb?tn? vienlaic?gi. T?d?? jau iepriek? j?risina ?ie jaut?jumi.

Jo maz?ka firma, jo viegl?k to iespaido k?da darbinieka promb?tne.

Darbs rit norm?li, ja darb? ir visi firmas darbinieki. Ja k?ds ir ilg?ku

laiku prom, tas dr?z j?tami ietekm? firmas darbu. ?pa?i, ja promb?tn?

atrodas viens no galvenajiem firm? str?d?jo?iem, dr?z var rasties nopietnas

aiz?er?an?s. T?d?? jau iepriek? j?cen?as mekl?t risin?jumus, apsprie?ot,

kur? tie?i var?s izpild?t ?os uzdevumus, un k?di b?s pas?kumi, lai apm?c?tu

iesp?jamo aizvietojumu.

Ja k?dam darbiniekam viena uzdevuma veik?ana prasa p?r?k daudz darba,

vienm?r past?v zin?ms risks, ka vi?am b?s maz laika citiem pien?kumiem vai

to veik?ana neb?s pietiekami r?p?ga. P?rslodzi darb? var rad?t darba apjoma

palielin??an?s un t? nevienm?r?g? ietekme uz da??diem darbiniekiem.

Reorganiz?cija un izmai?as ra?o?an? var, piem?ram, izmain?t darb?bas

uzsvaru, l?dz ar to da?u kvalific?tu darbinieku ikdienas darba apjoms

palielin?s, kam?r citiem darbs nav pietiekams. Ir ar? j??em v?r?, ka vienam

vai p?ris cilv?kiem var neb?t agr?k?s darba efektivit?tes.

Darbinieks, kuram slodze ir p?rm?r?gi liela visu laiku, ?tr?k saslims

vai pagurs. No otras puses, darbinieks, kur? nav p?r?k noslogots, s?ks

uzskat?t savu darbu par nenoz?m?gu un apnic?gu.

Darba pien?kumu sadal?jums firm? nereti ir atkar?gs no firmas

att?st?bas pamatkoncepcijas. Izmai?as var rad?t neskaidr?bas, piem?ram,

nosakot katra str?d?jo?? atbild?bas sf?ru, da?i jaut?jumi visp?r var palikt

bez iev?r?bas.

Lai darbs b?tu patiesi efekt?vs, katram str?d?jo?am j?b?t skaidri

noteiktiem pien?kumiem vismaz vi?a ie?emamaj? amat?. Firmas organiz?cijai

kopum? j?b?t t?dai, lai visi str?d?jo?ie b?tu ieinteres?ti izr?d?t

iniciat?vu.

L?mumu pie?em?anas ties?b?m ir j?b?t skaidri noteikt?m, piem?ram,

t?d?s jom?s k? sag?de (t?s maksim?l? apjom?), virsdarba laika noteik?ana,

darbinieku pie?em?ana un atlai?ana no darba, darba k?rt?bas noteik?ana,

utt. Ja darbinieki p?rzin un atbalsta firmas organiz?ciju, firmas darb?ba

ir l?dzsvarota; ir viegl?k str?d?t k? kolekt?vam, maz?ks ir pien?kumu

dubulto?an?s risks.

1.8. Vad?t?ja un darbinieku savstarp?j?s attiec?bas

Optim?lu attiec?bu nodibin??ana starp p?rvaldniekiem un padotajiem -

t? ir viena no svar?g?kaj?m soci?li psiholo?iskaj?m probl?m?m, kas liel?

m?r? veido vad??anas procesu rezult?tus. Ir konstat?ts, ka pretrunas, kuras

rodas darbinieku saskarsmes proces?, rada darba ra??guma samazin??anos

vismaz par 30% (!). Savuk?rt, - person?la motiv?cija optim?lu savstarp?jo

attiec?bu apst?k?os to palielina par apm?ram t?du pat procentu.

Tai pa?? laik? patreiz ir iez?m?jusies attiec?bu pasliktin??an?s

probl?ma starp str?dniekiem un r?kot?jiem. K? galvenais iemesls tiek min?ta

t?ze, ka liel?kajai da?ai nodarbin?to piem?t izteikti ciniska attieksme

pret dz?vi un savu darbu. Soci?l?s psiholo?ijas speci?listi nosauc ??dus

visp?rin?tus ??s attieksmes iemeslus:

- darbs tiek p?r?k zemu apmaks?ts;

- p?rvaldniekiem nek?d? gad?jum? nedr?kst uztic?ties;

- uz??mums nedom? par neko citu, tik k? par savu biznesu;

- str?d?jo?ie ir p?r?k ierobe?oti sava darba laika r?c?b?.

Neg?ciju mazin??anai eksperti pied?v? ??du strat??iju:

1. jau pa?? s?kum?, nosl?dzot darba l?gumu, cilv?kiem ir j?ieg?st re?li

priek?stati par savu darbu,

2. darbiniekiem paredz?t un dele??t ties?bas, k? ar? atbild?bu l?mumu

pie?em?anai un to izpildei ikdienas darba proces?,

3. ir nepiecie?ams nostiprin?t str?d?jo?o profesion?lo darba ?tiku.

Laik?, kad firmas ?pa?i pa?aujas uz labas komandas darbu, pieaug

vad?bas loma kolekt?va veido?an?. Vairums cilv?ku augstu v?rt? profesion?lu

un izl?m?gu vad?bu. Tai pat laik? ir svar?gi b?t god?giem, saproto?iem,

labu v?lo?iem. ??du ?pa??bu tr?kums var kav?t labu sadarb?bu, v?l??anos

kop?gi risin?t da??das probl?mas.

Katram darbiniekam ar? pa?am j?piedal?s firmas liet?s un j?cen?as

sasniegt maksim?li labus r?d?t?jus darb?, t?d?j?di g?stot gandar?jumu par

padar?to.

Laba reput?cija ir neap?aub?ms firmas “kapit?ls”. ?is v?rds nav tikai

popularit?te tirg?. Daudz b?tisk?k ir veidot atmosf?ru firm?, darbinieku

viedokli par savu darba vietu, t?s vad?bu, kolekt?vu.

Lai darbinieki tie??m censtos str?d?t, vi?u attieksmei pret firmu

j?b?t pozit?vai; t?pat j?b?t tic?bai vad?bai, firmas produkcijai. Tie, kuri

ir apmierin?ti un firmai uztic?gi, labpr?t turpin?s str?d?t firm?; uz

vi?iem var?s pa?auties ar? firmai kritisk?s situ?cij?s.

Firmai nep?rtraukti j?inform? arodbiedr?ba par ra?o?anu, finansi?lo

progresu, kadru politiku. Piln?gas un noder?gas inform?cijas izplat??ana

darbinieku vid? var nov?rst daudzus p?rpratumus un probl?mas.

Ir ?pa?i svar?gi, lai darbinieki sa?emtu prec?zu inform?ciju par visu

firmas darb?bu, att?st?bu realiz?cijas sf?r?, finansi?lajiem r?d?t?jiem,

pl?niem attiec?b? uz str?d?jo?iem, telp?m, utt.

Inform??anu un konsult?cijas var da??di organiz?t – noturot sapulces

ar arodbiedr?bu p?rst?vjiem, izplatot inform?ciju rakstveid? u.c. M??iniet

darba gait? noskaidrot vispiem?rot?ko str?d?jo?o inform??anas veidu. Jo

vair?k darbinieki tiks iesaist?ti firmas darb?b?, jo liel?k? b?s vi?u

interese iesaist?ties diskusij?s par firmas att?st?bu un l?dzdarboties.

Lai diskusijas b?tu tie??m noz?m?gas, svar?ga ir savlaic?ga inform?cija.

Ir vair?ki veidi, k? stimul?t darbiniekus str?d?t cent?gi – alga,

apzi?a, ka esi firmai nepiecie?ams, apmierin?jums ar darbu, iesp?ja

att?st?t savas prasmes, utt.

Pat, ja atalgojuma apm?rs nav vien?gais noteico?ais faktors, ir

svar?gi, ka tas noteikts taisn?gi. Tam j?atbilst gan prasmei, gan

izpild?jumam. Ab?m pus?m j?vienojas par god?gu darba samaksas sist?mu.

Darba vide, darba veids un katra str?d?jo?? iesp?ja kontakt?ties ar

vad?bu un att?st?ties ir ?oti b?tiski faktori. T?tad firmai j?dara viss

iesp?jamais, lai nodro?in?tu apst?k?us, kas stimul? un iesaista visus

str?d?jo?os firmas darb?b?. ?ai sakar?b? daudz var dot r?p?gi p?rdom?ta

politika darbam ar person?lu.

Past?v da?i nosac?jumi k? ieg?t padoto atbalstu, lai uz??m?jdarb?ba

rit?tu veiksm?gi, kas var?tu b?t noder?gi topo?ajiem mened?eriem un

vad?t?jiem:

V Vad?t?js var ieg?t padoto uztic?bu par vad?t?ja r?c?bas pareiz?bu, ja

vi?? r?kojas pamatoti un rezultat?vi, ja objekt?vi v?rt? notikumus un

izvirza pareizus darb?bas m?r?us.

V Vad?t?jam j?b?t p?rliecin?tam, ka izvirz?tie m?r?i ir pareizi.

V Vad?t?jam ir j?rada priek?stats, ka vi?am ir kop?jas intereses ar

organiz?cijas darbiniekiem.

V Str?da situ?cij? vad?t?js nedr?kst pie?aut, ka tie beidzas ar attiec?bu

p?rtrauk?anu, darbinieku savstarp?jo sai?u sarau?anu.

V Vad?t?jam j?prot uzklaus?t savus darbiniekus.

V Vad?t?js nedr?kst atteikt sarunu ar padoto, un j?r?p?jas par to lai

saruna norit?tu nepiespiest? gaisotn?.

V Ja darbiniekam rodas probl?mas, j?liek man?t, ka vad?t?js t?s izprot un

m??ina sekm?t to savlaic?gu atrisin??anu.

1.9. Darbinieku main?ba

Uz??muma vad?t?ji saduras ar sam?r? nopietnu probl?mu – person?la

main?bu, kas j?tami ietekm? ra?o?anu, negat?vi atsaucas uz visa uz??muma

ra?ot?s produkcijas apjomu, ra??gumu un pe??u.

Ja jaunu vai atbr?voju?os posteni firm? nevar ie?emt jau str?d?jo?s

darbinieks, ir j?pie?em darb? v?l k?ds cits. Ir ?oti svar?gi izv?l?ties

?sto cilv?ku. Neviena firma neieg?d?sies ma??nu par piecdesmit t?ksto?iem

m?rci?u, vispirms neveicot attiec?gus apr??inus. Izmaksas jauna darbinieka

algo?anai ir tikpat lielas, vismaz pirmo piecu gadu laik?. Tom?r atmaks?jas

ieguld?t zin?mu darbu, lai atrastu nepiecie?amo darbinieku gan patreiz?jam

postenim, gan iesp?jamiem pien?kumiem n?kotn?.

Jaunajam darbiniekam j?atbilst firmas pras?b?m, k? ar? j?iek?aujas

str?d?jo?o kolekt?v?. Ja darbinieka apm?c??an? piedal?s gan noda?u

vad?t?ji, gan kol??i, tad visi j?tas vienl?dz atbild?gi, lai darbinieks

justos labi jaunajos apst?k?os. Jo dr?z?k tas notiks, jo ?tr?k ?is cilv?ks

atrais?sies un str?d?s ar pilnu atdevi.

Darbinieki ir visv?rt?g?kie firmas resursi. T?d?? ir ?pa?i svar?gi

nov?rt?t vi?u sp?jas, pieredzi un intereses. Tas ir labu pan?kumu pamats.

1.10. Motiv?cija.

Motiv??ana ir darbinieku stimul??ana izv?l?ties k?du no r?c?bas

alternat?v?m, lai sasniegtu organiz?cijas un person?gos m?r?us.

Darbinieku darb?ba ir atkar?ga no 3 faktoriem:

- prasmes un sp?j?m;

- resursiem;

- motiv?cijas.

Ja probl?ma b?s saist?ta ar prasmi vai sp?j?m, tad mened?erim parasti

ir skaidrs ko dar?t - paaugstin?t kvalifik?ciju, vai atlaist ?o darbinieku,

vai uztic?t ?o darbu citam, vai kaut ko citu. J? probl?ma ir resursos - ar?

apm?ram skaidrs: j?maina tehnolo?ija, vai kaut kas j?uzlabo… Bet ko dar?t,

ja prasme un sp?jas ir, resursiem ar? nav ne vainas, bet darbs nesokas?

Probl?ma var b?t saist?ta ar motiv?ciju, un ?o probl?mu ir atrisin?t

visgr?t?k.

Visu motiv??anas procesu var nosac?ti iedal?t 5 da??s, kur?m ir

rot?jo?s raksturs (2.att?ls):

Vajadz?bas

Vajadz?bu apmierin??anas iesp?ju mekl??ana

R?c?bas izv?le, lai apmierin?tu vajadz?bas

Vajadz?bu apmierin??anas v?rt?jums

Jaunu vajadz?bu mekl??ana

2.att?ls. Motiv??anas process

Viss s?kas ar vajadz?bu vai interesi. Cilv?ks "izlemj", ka vi?am ir

vajadz?ba vai interese, kura j?apmierina, vi?? s?k mekl?t iesp?jas, k? to

izdar?t. Kad ir atrastas iesp?jas, tad ir j?izv?las k? r?koties, lai

sasniegtu v?lamo, proti, apmierin?t vajadz?bu. Ja vajadz?ba ir apmierin?ta,

t.i. v?rt?jums ir pozit?vs, notiek citas vajadz?bas apzin??an?s; ja n?, tad

cilv?ks var main?t savu r?c?bu, kam?r nesasniegs v?lamo vai ar?

nepar?d?sies k?da cita, svar?g?ka vajadz?ba.

Motiv??anas proces? darbiniekus stimul? izv?l?ties k?du no

alternat?vajiem uzved?bas variantiem, t?d?j?di sekm?jot gan darbinieku, gan

organiz?cijas m?r?u sasnieg?anu. T?p?c ir ?oti svar?gi saprast, k?p?c

cilv?ki uzvedas t?, k? vi?i uzvedas, lai novirz?tu vi?u uzved?bu

vajadz?gaj? virzien?. Motiv?jot darbiniekus, organiz?cija samazina

izdevumus, jo tiek celts darba ra??gums un kvalit?te, ieinteres?ti un

saglab?ti vajadz?gi darbinieki. T?d?? ar? ir rad?tas daudzas teorijas, kas

cen?as izskaidrot darbinieku uzved?bu un virz?t to v?lamaj? virzien?.

Katram uz??mumam, kur? ir ieinteres?ts ra??gi str?d?t un ilgsto?i

past?v?t, b?tiska loma ir motiv?cijas procesam. Ja darbinieks uz??mum? b?s

motiv?ts, vi?am noteikti b?s cita attieksme pret darbu, k? ar?

ieinteres?t?ba uz??muma att?st?b?.

Motiv?cijas ietekm? notiek ??di procesi:

darbinieki g?st gandar?jumu par paveikto un ikdienas darbu;

uz??mums ietaupa l?dzek?us, jo darbu var paveikt ar maz?ku darbinieku

skaitu;

saglab?jas vajadz?gie darbinieki, jo motiv?ts cilv?ks darba vietu nemain?s.

Motiv?cija ietekm?:

V darba atmosf?ru;

V saskarsmi;

V ra??bu;

V salied?t?bu;

V saikni ar sabiedr?bu;

V imid?u;

V sadarb?bu ar klientu;

V pl?no?anu;

V uzdevumu izpildi;

V kontroli u.c.

D.Makklellands un D?.Atkinsons izvirz?ja teoriju, ka past?v tr?s cilv?kiem

piem?to?as motiv?cijas kategorijas:

pan?kumi;

saskarsme;

vara.

Ir ?oti daudzi un da??di cilv?ku tipi, katram indiv?dam ir sav?d?kas

pras?bas un sav?d?kas v?rt?bas, visus cilv?kus - darbiniekus nevar vien?di

motiv?t, jo, kas dos stimulu str?d?t vienam nedos citam. Cilv?ku vajadz?bu

izpratni ASV zin?tnieks ?brahams Maslovs iedala piecos l?me?os:

1. Fiziolo?isk?s vajadz?bas – komforts telp?s, pareizs darba un

atp?tas re??ms, iesp?ja pa?st, sadz?ves telpu izveide;

2. Dro??bas vajadz?bas - ugunsdro??ba, evaku?cijas iesp?jas ?r?jo

draudu nov?r?ana, garant?ts darbs, garant?ts atalgojums, aizst?v?ba pret

ekonomisk?m gr?t?b?m, soci?la apdro?in??ana, darba un vides dro??ba,

person?g? ?pa?uma aizsardz?ba;.

3. Soci?l?s vajadz?bas – sadarb?bas iesp?jas, labv?l?ga saskarsme,

kop?gi pas?kumi, inform?cijas nodro?in??ana, jubileju un sv?tku atz?m??ana,

pal?dz?ba jaunajiem darbiniekiem, m?r?u vienot?ba, konfliktu atrisin??ana,

uz??muma simbolikas izveide;

4. Atz??ana – darbinieku darba rezult?tu v?rt??ana, karjeras

iesp?jas, patiesa uzslava atzin?bas izteik?ana citu kl?tb?tn?, apbalvo?ana;

5. Pa?apliecin??an?s vajadz?ba – iesp?ju rad??ana darbiniekiem

par?d?t savas rado??s potences, pal?dz?ba n?ko?o “horizontu” sasnieg?an?,

iesp?ja risk?t un eksperiment?t, l?dzdal?ba projektu izstr?d? un uz??muma

p?rvald?.

Jebkura organiz?cijas strukt?ra s?kas ar vad?bu, bet lai uz??mums

visp?r dz?votu un att?st?tos visa pamat? ir darbinieki. Uz??muma vad?bai ir

j?motiv? savi darbinieki, j?g?d? par darba vidi un apst?k?iem. Uz??muma

vad?t?jam ir j?b?t par paraugu saviem darbiniekiem, lai vi?iem b?tu stimuls

darboties un l?dzin?ties vad?t?jam, t?dej?di ar? veicinot savu izaugsmi,

ar? t? var?tu b?t sava veida motiv?cija.

?odien Latvij? k? jau postsoci?lisma valst? ir daudz neskaidr?bu un

neatrisin?tu probl?mu. Daudziem uz??mumiem prim?rais ir finanses un

ekonomika, darbinieku faktoru atst?jot kaut kur aizmugur?j? pl?n?. T? ir

?oti aplama r?c?ba, jo, att?stoties firmai, ar? darbinieki ir j?izgl?to.

Tas noz?m?, ka vad?bai ir j?nodro?ina nep?rtraukta darbinieku profesion?l?

l?me?a pilnveido?ana.

A.Maslova teorij? katrs cilv?ks ir indiv?ds ar sav?m vajadz?b?m un

?patn?b?m. Ja vad?t?js grib efekt?vi motiv?t savus padotos, vi?am j?zina

katra individu?l?s pras?bas, v?lmes. Nevar visus darbiniekus motiv?t

vien?di, viens cilv?ks varb?t ir godk?r?gs, atz??anu alksto?s, citam

vajadz?bas ir piezem?t?kas, t? saucam?s fiziolo?isk?s vajadz?bas. Ja

darbinieks ir motiv?ts materi?li, bet vi?a fiziolo?isk?s vajadz?bas ir

apmierin?tas, tad t? vairs neb?s efekt?va motiv??ana, tas noz?m?, ka

vad?t?jam ir j?zina k? apmierin?t savu darbinieku amb?cijas.

M?su nabadz?gaj? sabiedr?b?, kur ir daudzas neatrisin?tas sadz?ves

probl?mas valda uzskats - jo vair?k maks?s, jo lab?k str?d?s - ne vienm?r

ir pareizs. Ja darbinieki b?s sa??mu?i vien?du atl?dz?bu, tas neb?t

nenoz?m?, ka attieksme pret darbu vi?iem b?s vien?da, jo k?dam varb?t ir

daudz svar?g?ks br?vais laiks, atzin?ba, iesp?jas lab?k, rado??k str?d?t.

Latvijas mazo un vid?jo uz??mumu ?pa?nieki un vad?t?ji visbie??k t?s

stimul??anas formas, kuras saist?tas ar darba apst?k?u uzlabo?anu,

darbinieku apm?c?bu un pabalstiem. P?c p?t?juma datiem redzams, ka izdev?bu

atp?sties darbiniekiem pied?v? tikai 40% uz??mumu. Gandr?z divas tre?da?as

uz??m?ju neizmanto iesp?ju da??dot samaksu atkar?b? no izgl?t?bas l?me?a,

jo uzskata, ka galvenais nav tas, cik efekt?vi un produkt?vi vi?? str?d?.

Tikpat daudz ir to uz??mumu, kuri atsak?s no kolekt?vu l?gumu sl?g?anas ar

darba ??m?jiem un neparedz dar?t to ar? turpm?k. Darbinieku apdro?in??ana,

ar? medic?nisk?, tiek ?stenota tikai katr? sestaj? uz??mum?.

Psihologi ir ar? atzinu?i, ka at??ir?bas uztver? atkar?gas no

darbinieku vecuma. Vec?ka gada g?juma cilv?kiem ir izteikt?ka atbild?bas

saj?ta, bet jaunie?us vair?k interes? - kas man par to b?s.

Izv?rt?jot motiv?ciju un motiv?cijas iesp?jas Latvij? nevar non?kt pie

viena konkr?ta atzinuma, ka j?dara tie?i t? un ne sav?d?k. Pamatvilcienos

var non?kt tikai pie sl?dzieniem, kuri vad?t?jiem b?tu j?iev?ro, lai

sekm?tu sava uz??muma att?st?bu un veicin?tu darbinieku labkl?j?bu.

Darba gandar?jums ir atkar?gs ne tikai no darba, bet ar? no mikroklimata

Страницы: 1, 2, 3, 4